Savienojamības atbloķēšana: Rūpīga analīze par interneta piekļuvi Afganistānā

• Tirgus pārskats
• Jaunas tehnoloģiju tendences
• Konkurences ainavas novērtējums
• Izaugsmes prognozes un prognozes
• Reģionālās savienojamības analīze
• N future redzējums un stratēģiskās virzieni
• Galvenie izaicinājumi un jaunveidojošās iespējas
• Avoti un atsauces

“Afganistānas interneta infrastruktūra ir samērā slikti attīstīta, un tā ir ļoti atkarīga no mobilajiem tīkliem un ierobežotām fiksētajām platjoslām.” (avots)

Tirgus pārskats

Afganistānas interneta ainava pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, ko ietekmē politiskās pārmaiņas, infrastruktūras izaicinājumi un mainīgās lietotāju vajadzības. 2024. gada sākumā interneta iekļaušanās Afganistānā joprojām ir starp zemākajām reģionā, to aplēšot, ka 22% iedzīvotāju — apmēram 9 miljoni cilvēku — ir piekļuve internetam (DataReportal). Šis skaitlis atspoguļo gan progresu, gan pastāvošās barjeras, tostarp drošības bažas, ierobežotu infrastruktūru un regulatīvās ierobežojumus.

Mobilie tīkli ir galvenais interneta piekļuves veids, veidojot vairāk nekā 95% savienojumu. Valsts četri galvenie mobilo operatori — AWCC, Roshan, MTN un Etisalat — nodrošina 3G un ierobežotas 4G pakalpojumus, galvenokārt pilsētu centros, piemēram, Kabulā, Herātā un Mazar-i-Šarifā (GSMA). Fiksētā platjosla ir retāk sastopama, ar mazāk nekā 1% mājsaimniecību iekļaušanos, galvenokārt augsto izmaksu un nepietiekami attīstītās infrastruktūras dēļ.

Interneta pieejamība ir galvenais izaicinājums. Vidējā 1GB mobilā datu cena ir aptuveni 1,50 USD, kas ir ievērojami liela cena valstī, kur vidējā mēneša alga ir zem 100 USD (Cable.co.uk). Šī izmaksu barjera, apvienojumā ar biežajiem elektrības izslēgšanas gadījumiem un ierobežoto digitālo pratību, ierobežo plaša izmantošanu, it īpaši lauku apvidos.

Neskatoties uz šiem šķēršļiem, pieprasījums pēc interneta pakalpojumiem pieaug, ko virza jauna iedzīvotāju daļa — vairāk nekā 60% afganistāņu ir jaunāki par 25 gadiem — un arvien pieaugoša atkarība no digitālās komunikācijas, izglītības un sūtījumiem. Sociālo mediju platformas, piemēram, Facebook, WhatsApp un Telegram, ir plaši izmantotas, ar Facebook vien ierakstot vairāk nekā 4 miljonus afganistāņu lietotāju (NapoleonCat).

Politiskā vide turpina ietekmēt interneta piekļuvi. Kopš Talibana atgriešanās pie varas 2021. gada augustā ir izskatīti cenzūras, uzraudzības un periodisku pakalpojumu traucējumu jautājumi (Cilvēktiesību vērošanas organizācija). Neskatoties uz to, valdība ir signālus par nodomu paplašināt digitālo infrastruktūru, tomēr progress ir lēns un atkarīgs no starptautiskās palīdzības un investīcijām.

Kopsavilkumā, lai arī Afganistānas interneta tirgus sastop daudzas grūtības, tas piedāvā arī izaugsmes iespējas, īpaši mobilo savienojamību un digitālos pakalpojumus, kas pielāgoti vietējām vajadzībām. Turpmākās investīcijas, regulatīvā skaidrība un uzlabota pieejamība būs būtiski, lai atbloķētu šī sektora potenciālu.

Jaunas tehnoloģiju tendences

Interneta piekļuve Afganistānā pēdējās divdesmit gadi laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, ko ietekmē politiskās pārmaiņas, infrastruktūras izaicinājumi un attīstība regulatīvajās sistēmās. 2024. gada sākumā Afganistānas interneta iekļaušanās līmenis ir aptuveni 22%, kas atbilst apmēram 9 miljoniem lietotāju no gandrīz 41 miljonu iedzīvotāju populācijas (DataReportal). Šis skaitlis atspoguļo gan progress, kas gūts kopš 2000. gadiem, gan pastāvošās barjeras plašai savienojamībai.

Infrastruktūra un nodrošinātāji

• Valsts interneta infrastruktūra lielā mērā balstās uz mobilo tīkliem, 3G un 4G pakalpojumus nodrošina operatori, piemēram, Roshan, MTN un Afghan Wireless. Fiksētā platjosla ir ierobežota, it īpaši ārpus galvenajiem pilsētu centriem (BuddeComm).
• Satellītu internets un šķiedru optikas savienojumi ir pieejami atsevišķās vietās, taču augstās izmaksas un drošības bažas ierobežo to izplešanos.

Jaunākās attīstības un izaicinājumi

• Kopš Talibana atgriešanās pie varas 2021. gada augustā ir izteikti bažas par palielinātu cenzūru, interneta slēgšanu un uzraudzību. Ziņojumi norāda uz periodiskām pārtraukumiem, īpaši politiskos nemieru gadījumos (Cilvēktiesību vērošanas organizācija).
• Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, pieprasījums pēc interneta piekļuves turpina pieaugt, ko virza nepieciešamība pēc komunikācijas, izglītības un piekļuves informācijai.
• Piekļuve joprojām ir būtisks šķērslis: vidējā 1GB mobilā datu cena ir apmēram 1,50 USD, kas ir augsta salīdzinājumā ar vidējo ienākumu līmeni (Cable.co.uk).

Digitālā plaisa un sociālā ietekme

• Urbanā un lauku atšķirība ir liela: kamēr tādas pilsētas kā Kabul un Herāts izmanto salīdzinoši stabilu savienojamību, lauku un attālāki reģioni ir tālu atpalikuši.
• Sievietes un meitenes saskaras ar papildu šķēršļiem, tostarp sociāliem ierobežojumiem un mērķtiecīgām interneta slēgšanām, kas ietekmē piekļuvi tiešsaistes izglītībai un resursiem (UNICEF).

Kopsavilkumā, lai arī Afganistānas interneta ainava ir paplašinājusies, tā joprojām ir ierobežota ar infrastruktūras trūkumu, pieejamības problēmām un politiskām neskaidrībām. Nepārtraukta investīcija un politikas reformas būs izšķirīgas, lai spertu soli pretī digitālās plaisas pārvarēšanai un nodrošinātu taisnīgu piekļuvi visiem afganistāņiem.

Konkurences ainavas novērtējums

Konkurences ainava interneta piekļuvei Afganistānā pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, ko ietekmē politiskā nestabilitāte, infrastruktūras izaicinājumi un tirgus dinamikas attīstība. 2023. gadā Afganistānas interneta iekļaušanās līmenis ir aptuveni 22% no iedzīvotāju skaita, kas atbilst aptuveni 9,2 miljoniem lietotāju (DataReportal). Tirgu galvenokārt apkalpo tikai daži lieli telekomunikāciju nodrošinātāji, un valdības regulatīvā loma ir mainījusies kopš Talibana atgriešanās pie varas 2021. gada augustā.

• Galvenie spēlētāji:
  • Afghan Wireless Communication Company (AWCC): Vēlējākais un viens no lielākajiem operatoriem, AWCC piedāvā 2G, 3G un ierobežotus 4G pakalpojumus, aptverot lielāko daļu pilsētu centru (AWCC).
  • Roshan: Liels privāts telekomunikāciju sniedzējs, Roshan ir investējis daudz infrastruktūrā un sniedz mobilos un fiksētos interneta pakalpojumus visā valstī (Roshan).
  • MTN Afganistāna: MTN grupas dalībnieks, šim operatoram ir ievērojama tirgus daļa, bet tas ir saskāries ar darbības grūtībām drošības situācijas dēļ (MTN Afganistāna).
  • Etisalat Afganistāna: Apakšuzņēmums, kas pieder Apvienoto Arābu Emirātu Etisalat grupai, piedāvā konkurētspējīgas datu pakas un ir paplašinājis savas 4G pirmsākumus pēdējos gados (Etisalat Afganistāna).
• Tirgus dinamika:
  • Konkurence pamatā ir cenu noteikšana, operators piedāvā apvienotas balsu un datu pakas, lai piesaistītu cenas jūtīgus patērētājus.
  • Urbanā un lauku atšķirība ir liela. Kamēr Kabul un citas lielas pilsētas izmanto stabilāku savienojamību, lauku reģioni atpaliek no infrastruktūras trūkuma un drošības bažām.
  • Starptautiskās sankcijas un ārvalstu palīdzības izstāšanās ir ierobežojušas investīcijas tīkla paplašināšanā un modernizācijā (Brookings).
• Regulatīvā vide:
  • Komunikāciju un informācijas tehnoloģiju ministrija (MCIT) uzrauga šo sektoru, taču regulatīvā skaidrība kopš 2021. gada ir samazinājusies, ietekmējot licenci un spektra sadali.
  • Interneta slēgšana un satura ierobežojumi ir pieauguši, ietekmējot pakalpojuma uzticamību un lietotāju uzticību (Access Now).

Kopsavilkumā Afganistānas interneta piekļuves tirgus raksturo daži dominējošie spēlētāji, nozīmīgas urbanās un lauku atšķirības un izaicinājumi regulatīvajā un drošības vidē. Sektora nākotnes izaugsme būs atkarīga no politiskās stabilitātes, investīcijām infrastruktūrā un regulatīvām reformām.

Izaugsmes prognozes un prognozes

Afganistānas interneta piekļuves ainava pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kuriem ir gan iespējas, gan izaicinājumi. 2024. gada sākumā interneta iekļaušanās Afganistānā ir aptuveni 22% no iedzīvotājiem, kas atbilst apmēram 9,5 miljoniem lietotāju no aptuveni 43 miljoniem cilvēku (DataReportal). Šis skaitlis norāda uz mērenu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, neskatoties uz nepārtrauktu politisko nestabilitāti un infrastruktūras šķēršļiem.

Mobilais internets joprojām ir dominējošais piekļuves veids, veidojot vairāk nekā 90% no visiem interneta savienojumiem. 3G un 4G tīklu paplašināšana, ko veido lielie telekomunikāciju operatori, piemēram, Roshan, MTN un Etisalat, ir bijusi izšķiroša, lai gan pārklājums joprojām lielā mērā ir koncentrēts pilsētu centros, piemēram, Kabulā, Herātā un Mazar-i-Šarifā (GSMA). Laiku un attālāki reģioni joprojām saskaras ar būtiskiem savienojamības trūkumiem drošības bažu, ierobežotu infrastruktūras investīciju un biežu elektrības izslēgšanas dēļ.

Skatoties priekšā, izaugsmes prognozes attiecībā uz interneta piekļuvi Afganistānā ir piesardzīgi optimistiskas. Nozares analītiķi prognozē, ka interneta iekļaušanās varētu sasniegt 30% līdz 2027. gadam, ja drošības apstākļi stabilizēsies un investīcijas digitālajā infrastruktūrā turpinās (Pasaules banka). Arvien pieejamākas viedtālruņu un datu pakas tiek gaidītas, kas veicinās turpmāku piekļuvi, īpaši valsts lielai jauniešu populācijai, kas veido vairāk nekā 60% afganistāņu.

Tomēr vairākas problēmas varētu samazināt šīs prognozes. Pašreizējā politiskā vide talibu pārvaldē ir radījusi bažas par interneta cenzūru, ierobežojumiem digitālajām brīvībām un iespēju, ka starptautiskās sankcijas var ietekmēt tehnoloģiju importēšanu un investīcijas (Cilvēktiesību vērošanas organizācija). Turklāt Afganistānas kalnainā reljefa un pastāvīgā konflikta noteiktās teritorijās turpinās traucēt jaunas infrastruktūras ieviešanu.

Kopsavilkumā, lai arī Afganistānas interneta piekļuvei tiek prognozēta pakāpeniska izaugsme nākamo gadu laikā, izaugsmes ātrums un iekļautība būs atkarīga no drošības uzlabošanas, regulatīvās stabilitātes un ilgtspējīgas investīcijas gan urbānā, gan lauku savienojamībā. Digitālā plaisa joprojām ir steidzams jautājums, taču potenciāls piekļuvei informācijai, izglītībai un ekonomiskām iespējām ir ievērojams, ja šie izaicinājumi tiks risināti.

Reģionālās savienojamības analīze

Afganistānas interneta piekļuves ainava pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, ko ietekmē politiskā nestabilitāte, infrastruktūras izaicinājumi un mainīgās regulatīvās sistēmas. 2024. gada sākumā interneta iekļaušanās Afganistānā joprojām ir viena no zemākajām reģionā, ar aplēstiem 22% no populācijas, kas ir piekļuve internetam, saskaņā ar zireportu “Digitālais 2024: Afganistāna”. Šis skaitlis norāda uz mērenu pieaugumu no iepriekšējiem gadiem, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Pakistānas (36%) un Irānas (70%).

Mobilie tīkli ir galvenais interneta piekļuves veids, jo fiksētā platjoslas infrastruktūra ir ierobežota, it īpaši ārpus galvenajiem pilsētu centriem. Valsts četri galvenie mobilo operatori — AWCC, Roshan, MTN un Etisalat — sniedz 3G un ierobežotas 4G pakalpojumus, aptverot apmēram 90% iedzīvotāju ģeogrāfisko sasniedzamību, lai gan faktiskais pakalpojuma kvalitāte un uzticamība atšķiras (GSMA). Fiksētā platjosla, tostarp DSL un šķiedru, lielā mērā ir ierobežota uz Kabulu un dažām provincēm, ar mazāk nekā 1% mājsaimniecību, kas abonē šādus pakalpojumus.

Pieejamība joprojām ir būtisks šķērslis. Vidējā 1GB mobilā datu cena Afganistānā ir apmēram 1,50 USD, kas ir augsta salīdzinājumā ar vidējiem ienākumiem (Cable.co.uk). Tas ierobežo regulāro interneta lietojumu, it īpaši lauku apvidos, kur nabadzības līmenis ir augstāks. Turklāt biežās elektrības izslēgšanas un drošības bažas tālāk traucē uzticamu savienojamību.

Kopš Talibana atgriešanās pie varas 2021. gada augustā ir pastāvošas bažas par palielinātu cenzūru un interneta slēgšanām. Ziņojumi norāda uz periodiskām traucējumiem, īpaši politiskos notikumos vai drošības operācijās (Cilvēktiesību vērošanas organizācija). Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, sociālo mediju platformas, piemēram, Facebook, WhatsApp un Telegram, joprojām tiek plaši izmantotas, kalpojot kā svarīgi komunikācijas rīki gan personīgo, gan uzņēmējdarbības mērķiem.

• Urbānā pret lauku plaisu: Pilsētu centri, piemēram, Kabul, Herāts un Mazar-i-Šarifs, izbauda labāku savienojamību, kamēr lauku un kalnainās teritorijas paliek apkalpotas nepietiekami.
• Dzimuma plaisa: Sieviešu interneta piekļuve ir ievērojami zemāka nekā vīriešiem, atspoguļojot plašākas sociālās nevienlīdzības (UN Women).
• Starptautiskā atbalsta: Turpmākie projekti noorganizācijām, piemēram, Pasaules banka, mērķē uz digitālās infrastruktūras uzlabošanu, tomēr progress ir lēns drošības un finansējuma ierobežojumu dēļ.

Kopsavilkumā, lai arī Afganistāna ir veikušie pakāpeniskas izmaiņas interneta piekļuves paplašināšanā, būtiski izaicinājumi paliek, īpaši lauku savienojamībā, pieejamībā un digitālajā iekļaušanā.

N nākotnes redzējums un stratēģiskās virzieni

Interneta piekļuves nākotne Afganistānā ir veidota no sarežģītas tehnoloģisko, politisko un ekonomisko faktoru mijiedarbības. 2024. gada sākumā interneta iekļaušanās Afganistānā joprojām ir starp zemākajām reģionā, ar aplēsēm, ka tikai aptuveni 18% no populācijas ir regulāra piekļuve internetam (DataReportal). Šis skaitlis atspoguļo gan infrastruktūras ietekmi, gan nepārtraukto politisko nestabilitāti, kopš Talibana atgriešanās pie varas 2021. gada augustā.

Skatoties uz priekšu, vairāki stratēģiski virzieni var ietekmēt interneta piekļuves dinamiku Afganistānā:

• Infrastruktūras attīstība: Mobilā tīklu paplašināšana, it īpaši 3G un 4G pakalpojumi, ir prioritāte. Tomēr investīciju trūkums un drošības bažas ir aizkavējušas progresu. Starptautiskās organizācijas un kaimiņvalstis var spēlēt lomu infrastruktūras projektu atbalstīšanā, taču šādi centieni ir atkarīgi no politiskās stabilitātes un drošības garantijām (Pasaules banka).
• Regulatīvā vide: Talibana valdība ir noteikusi stingrākus ierobežojumus interneta saturam un piekļuvei, tostarp periodiskas slēgšanas un palielinātu uzraudzību. Šie pasākumi var atturēt privātu investīciju un ierobežot digitālo pakalpojumu izaugsmi, ja netiks mainītas atvērtākas regulatīvās politikas (Cilvēktiesību vērošanas organizācija).
• Piekļuve un digitālā pratība: Augstās izmaksas un zemi digitālās pratības rādītāji paliek ievērojami šķēršļi. Stratēģiski iniciatīvas, lai subsidētu interneta piekļuvi un veicinātu digitālo izglītību, īpaši sievietēm un lauku iedzīvotājiem, būs būtiskas plašākai lietošanai (UNICEF).
• Starptautiskās partnerības: Afganistānas savienojamība ar globālajiem interneta infrastruktūras tīkliem ir atkarīga no šķērsbioloģiskajām šķiedru optiskajām saiknēm ar Irānu, Pakistānu un Centrālajiem Āzijas reģioniem. Šo partnerību stiprināšana varētu uzlabot jostas platumu un uzticamību, taču ģeopolitiskie spriedze var radīt riskus (Al Jazeera).

Kopsavilkumā, lai arī Afganistāna saskaras ar nopietniem šķēršļiem interneta piekļuves paplašināšanā, mērķtiecīgas investīcijas, regulatīvās reformas un starptautiskā sadarbība varētu pamazām uzlabot savienojamību. Progresijas ātrums un virziens lielā mērā būs atkarīgs no valsts politiskās stabilitātes un vēlmes pieņemt digitālo iekļaušanu kā nacionālo prioritāti.

Galvenie izaicinājumi un jaunveidojošās iespējas

Afganistānas interneta ainava pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, tomēr tā joprojām ir pilna ar izaicinājumiem un iespējām. 2023. gadā interneta iekļaušanās Afganistānā ir aptuveni 22% no populācijas, kas atbilst apmēram 9 miljoniem lietotāju no kopējā 41 miljonu iedzīvotāju skaita (DataReportal). Šis skaitlis atspoguļo gan paveikto progresu, gan pastāvošo digitālo plaisu, īpaši starp pilsētām un lauku apvidiem.

• Galvenie izaicinājumi
  • Infrastruktūras trūkumi: Daudzās Afganistānas lauku un kalnainās teritorijās nav uzticamas telekomunikāciju infrastruktūras. Pastāvīgā drošības situācija tālāk ierobežo šķiedru optisko tīklu un mobilo torņu paplašināšanu (Brookings).
  • Politiskā nestabilitāte: Talibana atgriešanās pie varas 2021. gada augustā ir radījusi neskaidrību par interneta pārvaldību, cenzūru un investīcijām. Ziņojumi norāda uz palielinātām ierobežojumiem par saturu un uzraudzību, kas var atturēt gan lietotājus, gan starptautiskos investorus (Cilvēktiesību vērošanas organizācija).
  • Piekļuve un digitālā pratība: Augstās ierīču un datu pakas cenas, apvienojumā ar zemo digitālās pratības līmeni, īpaši sievietēm un lauku iedzīvotājiem, ierobežo plašu iedzīvotāju starpā izplatību (GSMA).
• Jaunveidojošās iespējas
  • Mobilā interneta izaugsme: Mobilie tīkli veido vairāk nekā 90% no interneta savienojumiem Afganistānā. 3G un 4G pakalpojumu paplašināšana no tādiem operatoriem kā Roshan un MTN piedāvā mērogojamu ceļu uz plašāku piekļuvi (Mobile World Live).
  • Starptautiskā palīdzība un investīcijas: Organizācijas, piemēram, Pasaules banka un USAID, turpina atbalstīt digitālās infrastruktūras projektus, fokusējoties uz savienojamību izglītībai, veselības aprūpei un e-pārvaldes pakalpojumiem (Pasaules banka).
  • Digitālā uzņēmējdarbība: Neskatoties uz ierobežojumiem, arvien vairāk afganistāņu jaunuzņēmumu izmanto sociālo mediju un e-komercijas platformas, lai sasniegtu vietējos un diasporas tirgus, liekot domāt par potenciālu digitālo ekonomikas izaugsmi (Al Jazeera).

Kopsavilkumā, lai arī Afganistāna saskaras ar nopietniem šķēršļiem universālai interneta piekļuvei, mērķtiecīgas investīcijas un politikas reformas varētu atbloķēt ievērojamas sociāli ekonomiskas priekšrocības, it īpaši, ja drošības un regulatīvās vides stabilizējas.

Avoti un atsauces

• Interneta piekļuve Afganistānā: visaptverošs pārskats
• Cable.co.uk
• NapoleonCat
• Cilvēktiesību vērošanas organizācija
• Roshan
• MTN Afganistāna
• Brookings
• Access Now
• Pasaules banka
• UN Women
• Al Jazeera
• Mobile World Live